Aizgājēju pulkam pievienojies Eduards Ramats, kurs bija veselus 30 gadus dominējis Čikāgas sabiedrībā, īpaši mūzikas mākslas laukā.

Dzimis 1888. gada 12. septembri Cšsu apriņķa Vaives pagastā. Lielais Likteņlēmējs viņa šūpulī bija ielicis daudzus talantus, kam viņš uzticīgi kalpoja visu mūžu. Viņš bija dziedonis, diriģents, ērģelnieks, skolotājs, literāts, mūzikas kritiķis.  Viņa dzīve lielāko tiesu aizritēja trijās pilsētās — Rīgā, Maskavā, Čikāgā.  Rīgā beidzis ģimnāziju, studējis mūziku, ko nobeidzis Maskavā — Ķeizariskajā konservatorijā. Jau studiju laikā viņš līdztekus  dziedāja Maskavas Lielajā operā un Akadēmiskajā operā, dažreiz kopā ar tā laika Krievijas slavenībām — Šaļāpinu, Sobinovu. Semijanovu u.c. Atgriezies Latvija 1920. gadā, viņš ir solists Nacionālā operā Rīgā. Tad dodas uz Itāliju papildināties mūzikas studijās. Pēc atgriešanās Rīgā nododas mūzikas pedagoģijai, strādā 1.valsts ģimnāzijā un valsts vidusskolā pieaugušiem, rīko dziesmu vakarus, dzied Rīgas radiofonā, diriģē orķestri, kurā pirmo rutīnu guvuši vēlākie pazīstamie mākslinieki — O.Ilziņš, Dz. Treimanis. Arv. Žilinskis, O. Bištēviņš u.c.
Kā mūzikas skolotājs E. Ramats sarakstījis vairākas mācību grāmatas: Mūzikas pamatmācība. Dziedāšanas mācība. Balss nostādīšanas pamati. Ramata vārds kļūst pazīstams arī literātūrā. Viņš publicē dzejas periodikā, izdod stāstu grāmatu un skolu vajadzībām saraksta kādas 10 ludziņas, pats komponējot tām mūziku. Viņa dzejas komponējuši A. Ore, J. Cīrulis, A. Reinholds. A. Žilinskis u.c. Viņš diriģē paša nodibināto orķestri un kori pie Dzelzceļu aizsargu pulka. Pirmajā pasaules karā Ramats bijis kapelmeistars armijā. Apbalvots ar vairākiem ordeņiem un goda zīmēm - Staņislava, Viestura, Aizsargu nopelnu krustu, Igaunijas Baltā ērgļa ordeni u.c.
Otrā pasaules karā bēgļu gaitas viņu noved Gestahtā. kur Saules nometnē Ramats atkal atsāk savu darbību, nodibinot kori "Daugava" simt dziedātāju sastāvā, kas turnejā citās nometnēs devis vairāk nekā simt koncertus, tāpat piedalījies dziesmu svētkos un dziedājis Hamburgas radiofonā latviešu dziesmas. Tālākās gaitas E. Ramatu ar dzīvesbiedri noved ASV — Čikāgā, kas kļūst par viņa trešo dzimteni. Viņš ir ērģelnieks Ciānas un Sv. Jāņa draudzēs, atjauno savu kori "Daugavieši", kas ilgus gadus iepriecina čikagiešus un apkārtni ar daudziem vērtīgiem koncertiem. Pirmajos Amerikas dziesmu svētkos 1953. gadā Čikagā Ramats ir viens no virsdiriģentiem.
Sevišķi jāatzīmē viņa trāpīgās recenzijas mūzikas laukā. Viņa spalva slīdēja apbrīnojami veikli, un te viņš pilnībā parādīja savas izcilās spējas.
Nu Eduarda Ramata darbīgais mūžs ir noslēdzies. Pēc viņa sēro dzīvesbiedre Irma, krustmeita Dr. Gundega Mihele, Konkordijas Valdemārija saime un visi čikāgieši. Latviešu sabiedrība E.Ramatam vienmēr būs pateicīga par viņa lielo mākslas devumu kultūras laukā.

Avots: "Laiks", 20.04.1983

          "Bauskas vēstnesis", 02.12.1938