Vācbaltiešu arhitekts, viens no nopietnākajiem eklektisma pārstāvjiem Rīgas arhitektūrā.

Pēc viņa projekta tikušas uzceltas vairākas ēkas, tai skaitā Strenču Psihoneiroloģiskās slimnīcas, Latvijas Nacionālā teātra un Latvijas Bankas ēkas.

Dzimis 1860. gada 28. martā Rīgas liģera (krāvēja) Jēkaba Reinberga un viņa sievas Līzes, dzimušas Kastanes, ģimenē. Izglītību ieguvis Rīgas pilsētas ģimnāzijā, kurā mācības pabeidza 1877. gadā, Rīgas Politehnikumā, kuru absolvējis 1881. gadā.[3] Bijis vācbaltu studentu korporācijasRubonia biedrs. Pēc politehnikuma pabeigšanas strādājis pie arhitekta Roberta Pflūga par palīgu, Pēc tam strādājis arī politehnikumā par asistentu. 1889. gadā Reinbergs bija viens no Rīgas Arhitektu biedrības dibinātājiem, tāpat bija pirmais tās priekšsēdētājs. Laikā no 1890. līdz 1899. gadam strādājis Sanktpēterburgā.1899. gadā uzvarējis konkursā par Latvijas Nacionālā teātra ēkas (tobrīd Rīgas pilsētas Otrais teātris) projektu, tad arī atgriezies Rīgā.

1905. gadā viņš kļuvis Rīgas Politehniskā institūta adjunktprofesors, ievēlēts arī par Rīgas Domes locekli.

1905.g. tag. Skolas ielā 3 uzcēlis sev 4-stāvu mūra ēku ar vēsturisko stilu elementiem kā personisko īres namu. Pret pagalmu vērstā sienā ir iekalta Šillera dzejas rinda un arī Bēthovena mūzikas frāze.