Kārlis Miesnieks dzimis Jaunpiebalgas pagasta Vecviņķos zemnieku ģimenē 1887. gada 31. janvārī. Glezniecību apguvis Jūlija Madernieka studijā (1910), Pēterburgas Ķeizariskās mākslas veicināšanas skolā (1911) un mācījies Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolā, kur beidzis teātra dekorāciju klasi (1915). Strādājis par zīmēšanas skolotāju daudzās skolās — Nītaures pagastskolā, Jaunpiebalgas Mārtiņa pagastskolā (1907 — 1910), Jaunpiebalgas draudzes skolā (1918-1919) un Mazsalacas vidusskolā, Rīgas Olava komercskolā (1920). Bijis Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības mākslas studijas vadītājs (1920 — 1924). Kopā ar mākslinieku Ludolfu Libertu vadījis savu mākslas studiju (1924 - 1929), bijis Latvijas Mākslas akadēmijas zīmēšanas pedagogs (1922 — 1953) un profesors no 1947. gada. Darbojies Neatkarīgo mākslinieku vienībā (1920 — 1924), un mākslinieku biedrībā "Sadarbs" (1924 — 1940). Mākslinieku savienības biedrs no 1944. gada. 1955. gadā saņēma Latvijas PSR Tautas mākslinieka goda nosaukumu. Miris 1977. gada 25. oktobrī Rīgā.

Gleznojis klusās dabas, ainavas, sadzīves ainas un portretus. Ievērojamu vietu mākslinieka radošajā dzīvē ieņēmuši arī zīmējumi, darbojies karikatūrā. Portretos dominē psigoloģiskais aspekts, ainavas žanra darbos jūtama cilvēka darba klātbūtne, svarīga lauku dzīves tēlošana. Daiļrades sākumposmā gleznoti un zīmēti tuvinieku portreti un pašportreti, ka arī virkne ainavu. Cilvēku figūras tēlotas plastiskās pozās, asos raksturos. Pēc ceļojuma uz Parīzi radītie darbi izceļas ar lielāku krāsu intensitāti. 1920. gadu otrajā pusē pievērsies dabas studijām, gleznojot žanriskas ainavas un lauku dzīves norises dabā. Vēlākos gados daiļradē dominē ainava un portrets, bet sadzīviskā žanra darbi parādās reti. Šo gadu radītajos portretos efektīgus žestus un pozas nomaina svinīgāks ārējais veidojums, palielinoties apkārtējās vides un aksesuāru nozīmei.

Avots: "Latvju māksla", 1978