Krišjānis Kalniņš bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks. Pirmās Tautas atmodas darbinieks, ilggadējs Rīgas Latviešu biedrības priekšnieks (1875—1885).

Dzimis 1847. gada 26. (14.) jūlijā Derpeļmēmeles muižas "Kalniņu" māju saimnieka ģimenē (tagad Codes pagasts).  

Viņš mācījās Bauskas apriņķa skolā un Jelgavas ģimnāzijā, studēja tieslietas Maskavas universitātē.

No 1870. gada Kalniņš piedalījās Maskavas latviešu lasāmajos vakaros Friča Brīvzemnieka vadībā. Šajā laika viņš publicēja apcerējumu par latviešu Saules teikām, kas pamatojās uz mitologa Manharda pētījumiem.

No 1872. gada Kalniņš dzīvoja Rīgā un strādāja kā advokāts, drīz vien kļuva populārs latviešu sabiedriskajā dzīvē.

No 1875. gada līdz pat savai nāvei Krišjānis Kalniņš bija Rīgas Latviešu biedrības priekšnieks. Kalniņa gaišais skats, lielā enerģija, bagātās runātāja dāvanas modināja pret viņu cienību arī pretiniekos

1880. gadā viņš vadīja latviešu deputāciju pie Krievijas impērijas ķeizara Aleksandra II, bet 1882. gadā pie ķeizara Aleksandra III.

Miris 1885. g. 25. (13.) decembrī, pēc nāves viņu ar lielu godu pavadīja izvadīja liels skaits cilvēku. Pat Rīgas vācu avīze atzīmēja, ka no viņa izgājis spēks, kas latviešus saistījis uz kopēju darbību.