Vilis Lācis
- Birth Date:
- 12.05.1904
- Death date:
- 06.02.1966
- Length of life:
- 61
- Days since birth:
- 44045
- Years since birth:
- 120
- Days since death:
- 21496
- Years since death:
- 58
- Extra names:
- Vilis Lācis, Vilis Lācis, Jānis Vilhelms Lāce, Jahn Wilhelm Lahze, Вилис Матисович Лацис, Вилис Лацис, Вилис Тенисович Лацис
- Categories:
- Communist, Laureate of state prize, Member of Parliament, Member of the Government, Minister, Repression organizer, supporter, Statesman, Writer
- Nationality:
- latvian
- Cemetery:
- Cimetière de la Forêt (Riga)
Vilis Lācis (May 12, 1904 – February 6, 1966) was a Latvian writer and communist politician.
Lācis was born into a working-class family in Mangali, near Riga. He was a manual labourer, mostly working in the port of Riga and writing in his free time. In 1933, he published his hugely successful novel Zvejnieka dēls (Fisherman's Son), making him one of the most popular and commercially successful Latvian writers of the 1930s. His novels have been characterized as popular fiction, not always liked by high-brow critics, but widely read by ordinary readers.
Throughout this period, Lācis maintained underground ties to the officially banned Communist Party of Latvia. Lācis was under periodic surveillance by the Latvian secret services due to his political activities. Eventually Lācis became a favorite of Latvian dictator Karlis Ulmanis, who personally ordered the destruction of the surveillance files on Lācis. Lācis wrote newspaper editorials highly favorable of the Ulmanis regime, while still remaining a Communist supporter, and Ulmanis's government generously funded Lācis's writing and a film adaptation of Fisherman's Son.
After Latvia was incorporated in the USSR in August 1940, Lācis became Chairman of the Council of Ministers of the Latvian SSR (nominally, Prime Minister)and served in this position from 1940 to 1959. He was regarded mostly as a figurehead, as most of the actual decisions were made by the Central Committee of the Communist Party. As first Minister of the Interior and then Chairman of the Supreme Soviet, he must take personal responsibility for the Stalinist deportations and other aspects of the police state, and signed orders for the arrest and deportation of over 40,000 people.
Lācis's books have been translated into more than 50 languages, with translations into Russian being the most numerous. He remains the most translated Latvian writer.
Source: wikipedia.org, news.lv
No places
Relations
04.07.1910 | Rīgā atklāj pieminekli Pēterim I
22.01.1940 | "Splendid Palace" notiek filmas "Zvejnieka dēls" pirmizrāde
17.06.1940 | Red Army of Soviet Union occupies Latvia, Estonia
15.07.1940 | PSRS armijas okupētās Latvijas teritorijā notiek neleģitīmas Tautas Saeimas vēlēšanas
Tās bija "vēlēšanas bez izvēles",- balsot varēja par vienīgo "Darba tautas bloku". Politiķis Atis Ķeniņš mēģināja iesniegt arī Demokrātiskā bloka sarakstu, ko padomju varas iestādes nepieļāva un ieslodzīja viņu cietumā. Oficiāli vēlēšanās piedalījās 1 155 807 vēlētāji. Nesagaidot vēlēšanu iecirkņu slēgšanu, vēlēšanu komisija paziņoja, ka 97,6% vēlētāju ir nobalsojuši par Darba tautas bloka kandidātiem. Nākamajās vēlēšanās- jau pēc kara,- "nepilnība" tika labota,- vēlēšanās parasti piedalījās virs 99% vēlētāju
30.07.1940 | Uz Maskavu no Rīgas izbrauc delegācija ar lūgumu uzņemt Latviju PSRS sastāvā
1940.gada 30. jūlijā Rīgas dzelzceļa stacijā svinīgi pavada 20 PSRS marionešu - deputātu delegāciju, kas dodas uz Maskavu ar lūgumu uzņemt Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku Padomju Savienībā.
05.08.1940 | Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR - Latvija tika inkorporēta PSRS sastāvā
25.08.1940 | Latvijas PSR 1. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs V. Lācis
1940. gada 25. augusts 1959. gada 27. novembris Līdz 1946.g. - Tautas komisāru padome
14.06.1941 | Soviet act of genocides against non-russians. The June deportations
22.06.1941 | Baltezera krastā tiek noslepkavota grupa latviešu inteliģences
27.06.1941 | Žurnāla "Atpūta" 27.numurs
01.07.1941 | Rīgu okupē vācu karaspēks
02.03.1945 | Latviešu cīņas pret padomju okupāciju. Stompaku (Stampaku) kauja
23.02.1946 | Zūru kauja
Nevienlīdzīgās cīņas pret padomju otrreizējo okupāciju pēc 2. Pasaules kara ilga līdz pat 1956.-57. g. Viena no šādām kaujām notika Zūru mežniecībā, pie "Vārnu valka", netālu no Dzelzkalnu mežsarga mājām.
14.12.1946 | Komunistiskās partijas izpildstruktūra- VDK iznīcina latviešu mežabrāļu Krēmeru grupu
1945. gada sākumā partizānos devās tā laika inteliģence, zemnieki, kas Latvijas brīvvalsts laikā bija iekopuši savas saimniecības, patriotiskā jaunatne, kas neizvēlējās ceļu evakuēties uz Rietumiem un pamest dzimto zemi. Cesvaines pusē par partizānu komandieri izvirzījās Kārlis Krēmers, kas devās mežā kopā ar savu tēvu, brāli un māsu. Krēmeru dzimtai piederēja plaša saimniecība un ķieģeļu ceplis. Krēmera grupā ap 40 nacionālo partizānu galvenais mērķis bija nepieļaut padomju varas nostiprināšanos Cesvainē un apkārtējos pagastos. Bruņotā pretošanās padomju režīmam tika sagrauta tikai pēc 9 gadu cīņām. Daudzi nacionālie partizāni tolaik netika apbedīti kapsētā, jo viņus dēvēja par bandītiem.
23.12.1946 | PSRS kara tribunāla prāva pret mežabrāļiem Frišbergu, Tiltiņu, Ikaunieku u.c.
22.03.1947 | LPSR Iekšlietu ministra slepens ziņojums Vilim Lācim par nacionālajiem partizāņiem
17.03.1949 | Īles kauja
1949. gada 17. martā 24 "mežabrāļi", kas tobrīd atradās bunkurā, izcīnīja savu pēdējo kauju pret 760 vīru lielo PSRS okupācijas spēku- Valsts drošības ministrijas jeb čekas karaspēku. Bojā gāja 15 partizāni, deviņi tika sagūstīti un kopā ar atbalstītājiem izsūtīti uz Sibīriju.
25.03.1949 | Acts of genocide: 94779 Estonians, Latvians and Lithuanians, labeled as enemies of the people, were deported
Operation Priboi ("Coastal Surf") was the code name for the Soviet mass deportation from the Baltic states on March 25–28, 1949, called March deportation by Baltic historians. Very often historians mismatch these acts of genocide with politically based purges in Soviet Union.
24.04.1949 | LPSR IeM A. Eglīša slepens ziņojums par LPSR IeM darbību 1949.gada 25.marta deportāciju akcijas laikā
16.01.1950 | Viļakas pusē kaujā ar čekistu karaspēku gāja bojā 14 A. Plešanova (Boļšaka) grupas nacionālie partizāni
30.10.1956 | Legalizējas "Pana" mežabrāļu grupa Cesvaines apkaimē
09.06.1959 | Rīgā ierodas PSKP CK 1. sekretārs. Latvijā tiek uzsākta pastiprināta rusifikācijas programma
27.11.1959 | Latvijas PSR 2. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs J. Peive
1959. gada 27. novembris- 1962. gada 23. aprīlis
29.12.1959 | LKP CK plēnums 1959.
23.04.1962 | Latvijas PSR 3. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs Vitālijs Rubenis
1962. gada 23. aprīlis - 1970. gada 5. maijs