Ir ievēlēta jaunā, 13.Saeima, kuras apņemšanās, kā arī iepriekšējiem sasaukumiem, ir tiesiskuma nostiprināšana. Soreiz to sauc par "bezkompromisa tiesiskumu". Nemēģinot atšifrēt šo jēdzienu, tomēr ir parādījusies virkne jautājumu, par kuriem vajadzētu runāt gan juristiem, gan piedāvāt jēgpilnu diskusiju sabiedrībai.

Jau, gatavojot Pasaules latviešu juristu 3.kongresu, mēģinājām dot uzstādījumu, ka mūsdienās nevaram runāt par kādas jurisprudences nozares atrautību no pārējām, tāpēc valststiesību speciālistiem vajadzētu piesaistīt savās diskusijās gan administratīvo, gan cilvil vai administratīvo tiesību speciālistus un juristiem vajadzētu spēt runāt par justīcijas problēmām tādā sapratnes līmenī, lai to saprastu arī cilvēks, kuram nav juridiskas izglītības. Jau sen teiktā doma, ka harmoniskā sabiedrībā jebkuram indivīdam bez jebkādām juridiskām zināšanām ir jāspēj dzīvot, nenonākot konfliktā ar likumu, jo ikvienā personā no dabas un audzināšanas ieliktā taisnīguma sajūtai vajadzētu būt uzvedības pamatā. Milzums daudzie regulējumi un aizliegumi sarežģī dzīvi un bojā tās kvalitāti, vienīgi nodrošinot dažādu kontrolētāju un sodītāju nodarbinātību.

Tehnoloģiju attīstība un sociālās komunikācijas pieejamība dod iespēju ikvienam indivīdam, publiski neatklājot savu identitāti, "izšaut" uz ikvienu savu oponentu vai nedraugu. Komunikācijas zemā kultūra  ļauj atklāt uguni no sava iedomātā slēpņa par jebkuru subjektu vai tēmu. Psiholoģijā sen ir novērots, ka persona, kura ikdienā spēj līdzsvaroti diskutēt ar apkārtējiem, daudz agresīvāk uzvedas, atrodoties pie stūres - savā iedomātā "cietoksnī", kurā liekas tāda kā neaizskaramība. Komunikācija sociālos tīklos šo personīgo "cietokšņa" sajūtu bieži vien pastiprina. Uzreiz pēc Neatkarības atjaunošanas apspriedām, ka daudzi toreiz, tiekot pie tā saucamajiem в.ч. vai valdības īsnumura tālruņiem, spēj tikt klāt no līdzvērtīga telefona jebkurai atbildīgai amatpersonai. Sākoties mobilo tālruņu ērai, šī piekļūšanas barjera ir nokritusi vispār. Šis apstāklis ļoti būtiski ir ietekmējis t.s. saskarsmes kultūru. Atliek vien uzzināt tālruņa numuru. Pie kam, daudziem, īpaši mediju pārstāvjiem, ir iluzora pārliecība, ka jebkurai amatpersonai ir pienākums būt ne tikai atkarīgam no telefona, vienmēr uzreiz atbildot, bet noteikti ir arī jāielaižas, bieži vien, pilnīgi bezjēdzīgās sarunās par jebkuru zvanītāja piedāvātu tēmu.

Tāpēc vien ir virkne nerakstītu likumu, kurus parasti iemāca ģimenē vai skolā (kas veido jau pieminēto tiesisko sajūtu), ir lietas, ko paredz cita veida "likumi" - etiķete vai diplomātu valodā - protokols. Tieši tāpēc sabiedrībā ir savstarpēja vienošanās par tādas vai citas uzvedības normas obligātumu - kas un kā ir pareizi jādara. Un arī - ko nedrīkst darīt. Te gan nav lieki atgādināt, ka jebkurš aizliegums ved līdz tā pārkāpšanas risku. Ja tas skar amatpersonu rīcību - veidojas korupcijas riski. Šķiet, aizliegumi un regulējumi likumos pamazām tuvina mūs nevis ideālai sabiedrībai, bet gan kādas kritiskās masas līmenim, kur ar varu apveltītas personas var nemitīgi kontrolēt un pieķert pārkāpumos pārējos. Nenoliedzot tiesiskas kārtības nepieciešamību, manuprāt, ir jārunā arī par to, ka mēģinājums pārvērst likumus par instrukcijām, ved pie destrukcijas.

Dažādos krimināltiesību, kriminālprocesa, kriminologu forumos esmu uzdevis provokatīvu jautājumu - vai cietums labo? Ja šo tēmu padziļina, ir neatbildēts jautājums, kas ir sods 21.gadsimtā - izolācija (kas nenoliedzami nepieciešama varmākām), atriebība, ieriebšana, fiziska izrēķināšanās. Kas? Kā tas skar un ietekmē sodāmā personību, viņa ģimeni, tuviniekus, profesionālās iemaņas un .. visbeidzot sabiedrības kopējo maciņu? 

Droši vien varētu iezīmēt tēmu, kā "satiek" civiltiesības ar starptautiskām tiesībām, uz kurām atsaucoties, tiek ieviestas "sankcijas". Manuprāt, jebkuram juristam vajadzētu notirpt kājas, dzirdot, ka no kaut kāda brīža viņa likumīgi noslēgtiem līgumiem, ar to saistītām tiesībām un pienākumiem vairs nav nekādas nozīmes, jo kādas politiskas aprindas kaut kur ir nolēmušas, ka viņi sāks "nedraudzēties pret kādu". 

Jau vairākus gadus Latvijā veiksmīgi darbojas jaunieviestais mediācijas institūts. Par teorētiskām atziņām, iegūto pieredzi un veidojušos praksi ir vērts veidot apkopojumu.

Jauns laiks, jauni izaicinājumi.
Juristiem un citu profesiju pārstāvjiem būtu jāmeklē atbildes uz jauniem, agrāk ne tik aktuāliem jautājumiem:

• par tiesībām kļūdītes,
• par tiesībām tikt aizmirstam,
• par tiesībām būt anonīmam.
• par tiesībām uz privātumu,